"Melnīgsnējs" ir reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas nāk no melnās (ziemeļu) puses vai ziemciešu, ziemeļnieku.
Vārds ir veidots no divām daļām:
- "melnīgs" — kas attiecas uz melno (ziemeļu) pusi (salīdzini ar "melnzeme" — ziemeļu zeme);
- "snējs" — cilvēks (no senā vārda "sniegs" — cilvēks, radinieks).
Tātad burtiski — "cilvēks no ziemeļiem".
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
"Senajos hronikos aprakstīti melnīgsnēji, kas ienāca zemē no aukstajiem ziemeļiem."
2. Metaforiska lietojuma iespēja (mūsdienu valodā):
"Viņš stāstīja kā melnīgsnējs — ar savdabīgu aukstuma un tāluma piegaršu."
3. Dzejā vai literatūrā:
"Melnīgsnēju dziesmas skanēja kā vētras vēstījums."
Vārds galvenokārt sastopams senos tekstos, folklorā vai dzejā, un mūsdienu sarunvalodā to lieto ļoti reti, biežāk kā stilistisku vai metaforisku izteicienu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.