"Mēlgalis" latviešu valodā nozīmē valodas gals — tas ir, mēles priekšējā, brīvā daļa, ar kuru veidojas līdzskaņu skaņas un arī pieskaras zobiem, mutes augšdaļai utt. fonētikas procesā.
Piemēri lietojumam:
1. Anatomijā / medicīnā:
"Ārsts pārbaudīja, vai uz mēlgaļa nav iekaisuma."
2. Fonētikā / valodniecībā:
"Skaņu [t] un [d] veido, piespiežot mēlgaļu pie augšējiem priekšzobiem."
"Latviešu valodā ir vairāki mēlgaļas līdzskaņi, piemēram, [l], [n]."
Īss skaidrojums:
Vārds mēlgalis sastāv no divām daļām: mēle (orgāns) + galis (beigas, gals). Tāpēc tas burtiski norāda uz mēles gala daļu, kas ir svarīga runas veidošanā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.