"Megafons" latviešu valodā ir skaļrunis — ierīce, kas pastiprina skaņu (parasti balsi) un virza to noteiktā virzienā, padarot to dzirdamu lielākā attālumā vai pāri trokšņam.
Piemēri lietojumam:
1. Pasākumos:
"Lai visi dzirdētu, vadītājs runāja caur megafonu."
2. Brīdinājumos/saziņā:
"Policija ar megafonu brīdināja pilsētniekus par draudiem."
3. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā, par cilvēku):
"Viņš kļuva par partijas megafonu." (t.i., izplata tās viedokli).
Etimoloģija:
Vārds cēlies no grieķu valodas: megas (liels) + phōnē (balss).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.