maurains
"Maurains" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē tumšādainu, brūnīgi melnu vai tumši pelēku krāsu, bieži lietots, lai raksturotu dzīvnieku (piemēram, zirgu, govju) kažoku vai cilvēku matu nokrāsu. Tas ir cieši saistīts ar vārdu "maura" (tumšmataina sieviete) un vēsturiski norāda uz tumšu, bet ne pilnīgi melnu toņu.
Piemēri:
1. Dzīvnieku aprakstā:
"Zirgam bija maurains kažoks, kas saulē spīdēja kā samts."
"Govs ar maurainu ādu ganījās pļavā."
2. Cilvēku izskata raksturošanai:
"Viņai bija garas, maurainas cirtas, kas viņai piestāvēja."
"Vecais vīrs ar maurainu bārdu stāvēja pie sētas."
3. Dabas vai objektu aprakstā (retāk):
"Vakara krēslā kalni ieguva maurainu nokrāsu."
"Maurains akmens atspīdēja mitrumā pēc lietus."
Vēsturiskais konteksts:
Vārds cēlies no senlatviešu vārda "maura" (tumšmataina sieviete, arī "māra" mitoloģiskā būtne), kas savukārt saistāms ar indoeiropiešu saknēm, kas norāda uz tumšumu vai nokrāsu. Mūsdienās tas lietots galvenokārt literārajos vai dialektiskos aprakstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.