masspektrometrija
Masspektrometrija ir analītiskā ķīmijas metode, kas ļauj noteikt vielu molekulmasu un struktūru, izmērot to jonu masas attiecību pret lādiņu (m/z). Tā darbības princips balstās uz vielas pārvēršanu jonos, to atdalīšanu pēc masas un reģistrēšanu.
Galvenie soļi:
1. Ionizācija — paraugu pārvērš par joniem (piem., ar elektronu triecienu).
2. Masas atdalīšana — joni atdalās pēc m/z (piem., magnētiskajos vai kvadrupolu separatoros).
3. Uzņemšana — tiek mērīts jonu daudzums un veidots masas spektrs.
Piemēri pielietojumiem:
1. Ķīmijā — organisko savienojumu struktūras noteikšana (piem., noteikt nezināmas vielas molekulmasu).
2. Bioloģijā — proteīnu un peptīdu analīze (proteomika), DNS sekvenēšana.
3. Vides zinātnē — piesārņotāju (smago metālu, pesticīdu) noteikšana ūdenī vai augsnē.
4. Medicīnā — narkotiku vai toksīnu atklāšana asinīs, diagnostikas biomarkieru meklēšana.
5. Arheoloģijā — materiālu vecuma noteikšana ar radiokarbonu datēšanu.
Īss piemērs:
Ja analizē etanola (C₂H₅OH) paraugu, masspektrometrs parāda pīkus pie m/z = 46 (molekulārais jons), kā arī fragmentus, piemēram, pie m/z = 31 (CH₂OH⁺), palīdzot identificēt vielu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.