mantkāre
"Mantkāre" ir latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē pārmērīgu tieksmi pēc mantas, mantas uzkrāšanu, mantkārību. Tas ir sinonīms vārdam "mantkārība" un izsaka negatīvu cilvēka rakstura iezīmi — pārspīlētu pieķeršanos materiālajām vērtībām, alkas pēc bagātības, bieži vien uz citu cilvēku rēķina vai neievērojot morāles normas.
Piemēri lietojumā:
1. Teikumā:
"Viņa mantkāre bija tik liela, ka zaudēja visus draugus un tuviniekus."
2. Kā raksturojums:
"Pasakā mantkārīgais ķēniņš simbolizē mantkāri un egoismu."
3. Sinonīmu kontekstā:
"Tā nebija vienkārša taupība, bet gan mantkāre, kas viņu padarīja negodīgu."
Sinonīmi: mantkārība, alkatība, mantasalka, skopulis (ja uzsvars uz skopumu).
Antonīmi: augstsirdība, bezinteresentība, vienkāršība.
Vārds "mantkāre" literārajos tekstos bieži lietots, lai aprakstītu negatīvu varas vai bagātības centienu, piemēram, klasiskajos darbos kā "Skudrupurvs" (A. Brigaderes) vai daudzās tautas pasakās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.