Mantība nozīmē īpašums, īpašumtiesības, bieži attiecinot uz kustamu un nekustamu īpašumu, mantu vai bagātību, ko cilvēks pārmanto vai pieder.
Piemēri:
1. Pēc vectēva nāves viņš pārņēma lielu mantību – māju un zemes gabalus.
2. Viņa mantībā ietilpa senu grāmatu kolekcija un ģimenes rotas.
Sinonīmi: īpašums, manta, piederumi, bagātība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.