mantaskāre
"Mantaskāre" ir latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē mantas (īpašuma) pāreju no vienas personas uz citu — parasti mantojuma, dāvinājuma vai pirkuma-pārdošanas rezultātā.
Tas bieži tiek lietots juridiskā vai formālā kontekstā, lai raksturotu īpašuma tiesību nodošanu.
Īsumā:
Mantaskāre = mantas (īpašuma) nodošana/pāreja.
Piemēri lietojumā:
1. Mantojuma gadījumā:
Pēc vectēva nāves notika mantaskāre, un māja pārgāja viņa dēla īpašumā.
2. Dāvinājuma procesā:
Vecāki oficiāli reģistrēja mantaskāri, dāvinot meitai dzīvokli.
3. Juridiskā dokumentā:
Līgumā tika fiksēta mantaskāre, nodrošinot automašīnas tiesību pāreju jaunajam īpašniekam.
4. Vēsturiskā kontekstā:
Pēc zemes reformas 20. gadsimta sākumā notika plaša mantaskāre, mainot īpašnieku struktūru laukos.
Sinonīmi (atkarībā no konteksta): mantas pāreja, īpašuma nodošana, pārņemšana (tiesību).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.