manierists
"Manieristi" (angļu: Mannerists) attiecas uz māksliniekiem vai stilu, kas pieder manierismam — mākslas virzienam, kas Eiropā (īpaši Itālijā) attīstījās ap 1520.–1600. gadu, pēc renesanses klasiskā ideāla.
Galvenās iezīmes:
- Mākslinieciskā manierisma (pārmērīga tehnikas demonstrēšana, sarežģītas pozes, izkropļotas proporcijas).
- Emocionālā spriedze un dramatisks izteiksmes veids.
- Mākslas par mākslu — bieži vien intelektuālas, sarežģītas kompozīcijas, kas vērstas izglītotai auditorijai.
Piemēri:
1. Džakomo da Vindola (Jacopo da Pontormo) — glezna "Apbedīšana" (1525–1528), kurā nav tradicionālās perspektīvas, bet gan nesabalansētas figūras un spilgtas krāsas.
2. El Greko (Domenikos Teotokopuls) — darbi kā "Orgas piektais zīmogs" (1586–1592), ar izstieptām figūrām, dramatisku gaismu un mistisku atmosfēru.
3. Benvenuto Čellīni — skulptūra "Persejs ar Medūzas galvu" (1545–1554), kas apvieno tehniskā meistarību ar teatrālu pozi un sarežģītu detaļu apstrādi.
Īsumā: Manieristi centās pārsniegt renesanses dabisko harmoniju, radot apzināti mākslinieciskus, sarežģītus un emocionāli satriecošus darbus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.