manierīgs

"Manierīgs" nozīmē pārāk uzsvērti pieķēries pie noteiktām manierēm, māksloti izsmalcināts, pārspīlēti pieklājīgs vai formalizēts. Tas bieži vien ietver negatīvu nokrāsu — cilvēks, kurš rīkojas manierīgi, var šķist neīsts, ietekmējies vai pārāk rūpīgi ievēro sabiedriskās normas, zaudējot dabiskumu.

Piemēri:

1. Sarunā:
"Viņš runāja tik manierīgi un ar pārspīlētiem žestiem, ka šķita, ka viņš atkārto iemācītu lomu."

2. Raksturojumā:
"Viņas manierīgās kustības un pārāk smalkā runa atstāja iespaidu, ka viņa cenšas pārāk daudz pārliecināt par savu izglītotību."

3. Kritikā:
"Mākslinieka uzstāšanās bija manierīga — trūka dabiskuma un spontanitātes."

Sinonīmi: mākslots, ietekmēts, formalizēts, teatrāls.
Pretstatā: dabīgs, vienkāršs, nepiespiests, spontāns.

Įrašas
Paaiškinimas	"Manierīgs" nozīmē pārāk uzsvērti pieķēries pie noteiktām manierēm, māksloti izsmalcināts, pārspīlēti pieklājīgs vai formalizēts. Tas bieži vien ietver negatīvu nokrāsu — cilvēks, kurš rīkojas manierīgi, var šķist neīsts, ietekmējies vai pārāk rūpīgi ievēro sabiedriskās normas, zaudējot dabiskumu. Piemēri: 1. Sarunā: "Viņš runāja tik manierīgi un ar pārspīlētiem žestiem, ka šķita, ka viņš atkārto iemācītu lomu." 2. Raksturojumā: "Viņas manierīgās kustības un pārāk smalkā runa atstāja iespaidu, ka viņa cenšas pārāk daudz pārliecināt par savu izglītotību." 3. Kritikā: "Mākslinieka uzstāšanās bija manierīga — trūka dabiskuma un spontanitātes." Sinonīmi: mākslots, ietekmēts, formalizēts, teatrāls. Pretstatā: dabīgs, vienkāršs, nepiespiests, spontāns.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.