mandātzeme
"Mandātzeme" ir vēsturisks termins, kas apzīmē teritoriju, kuru pēc Pirmā pasaules kara Tautu Savienība nodeva kādas valsts pārvaldē ("mandātā") ar mērķi sagatavot to neatkarībai. Tas bija formāls mehānisms, lai pārvaldītu bijušās Vācijas un Osmaņu impērijas koloniālās teritorijas.
Īss skaidrojums:
Mandātzeme bija teritorija, kuru "augstāk attīstīta" valsts pārvaldīja kā uzticības teritoriju, līdz tā kļuva gatava pašnoteikšanās.
Piemēri:
1. Palestīnas mandāts — Lielbritānijas pārvaldīta teritorija (1920–1948), kas ietvēra mūsdienu Izraēlu, Palestīnu un Jordānijas daļu.
2. Togo mandāts — Rietumtogo tika nodots Lielbritānijas, Austrumtogo — Francijas pārvaldē (vēlāk kļuva par neatkarīgu Togo).
3. Sīrijas un Libānas mandāts — Francijas pārvaldīta teritorija (1923–1946), no kuras izveidojās mūsdienu Sīrija un Libāna.
Konteksts:
Mandātu sistēma pastāvēja no 1920. līdz 1940. gadu vidum, un tā tika aizstāta ar ANO Uzticības teritoriju sistēmu. Termins "mandātzeme" mūsdienās lietots galvenokārt vēsturiskā nozīmē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.