mandante

"Mandante" ir sieviešu dzimtes lietvārds (vīriešu dz. — mandants), kas latviešu valodā nozīmē:

Nozīme:
Persona (fiziska vai juridiska), kas uztic citu personu (mandatāru) pārstāvēt savas intereses, veikt noteiktus darbus vai noslēgt darījumus viņas vārdā, parasti saskaņā ar mandāta līgumu.

Īsumā:
Mandante ir uzticējēja — tas, kas dod uzdevumu/un pilnvaru.

Piemēri lietojumā:

1. Juridiskā kontekstā:
"Mandante nodeva advokātam pilnvaras pārstāvēt tiesā."
(Uzticējēja nodeva advokātam pilnvaras.)

2. Biznesa darījumos:
"Uzņēmums kā mandante noslēdza līgumu ar pārstāvi tirgot ārzemēs."
(Uzņēmums kā uzticējēja pilnvarojusi pārstāvi.)

3. Ikdienas situācijā:
"Viņa kā mandante lūdza draugu iegādāties biļetes, kamēr pati ir ārpus pilsētas."
(Viņa kā uzticējēja devusi draugam uzdevumu.)

Sinonīmi:
uzticējējs, pasūtītājs, principals (tiesību valodā).

Pretējs termins:
mandatārs (tas, kas saņem uzdevumu).

Įrašas
Paaiškinimas	"Mandante" ir sieviešu dzimtes lietvārds (vīriešu dz. — mandants), kas latviešu valodā nozīmē: Nozīme: Persona (fiziska vai juridiska), kas uztic citu personu (mandatāru) pārstāvēt savas intereses, veikt noteiktus darbus vai noslēgt darījumus viņas vārdā, parasti saskaņā ar mandāta līgumu. Īsumā: Mandante ir uzticējēja — tas, kas dod uzdevumu/un pilnvaru. Piemēri lietojumā: 1. Juridiskā kontekstā: "Mandante nodeva advokātam pilnvaras pārstāvēt tiesā." (Uzticējēja nodeva advokātam pilnvaras.) 2. Biznesa darījumos: "Uzņēmums kā mandante noslēdza līgumu ar pārstāvi tirgot ārzemēs." (Uzņēmums kā uzticējēja pilnvarojusi pārstāvi.) 3. Ikdienas situācijā: "Viņa kā mandante lūdza draugu iegādāties biļetes, kamēr pati ir ārpus pilsētas." (Viņa kā uzticējēja devusi draugam uzdevumu.) Sinonīmi: uzticējējs, pasūtītājs, principals (tiesību valodā). Pretējs termins: mandatārs (tas, kas saņem uzdevumu).
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.