"Maitēdājs" ir vārds, kas latviešu valodā apzīmē cilvēku vai dzīvnieku, kas barojas ar maitām (izgājušām dzīvnieu vai cilvēku līķiem).
Tas ir sinonīms vārdam "nekuģis" vai "maitaēdājs".
Piemēri lietojumā:
1. Dzīvnieku pasaulē:
"Lāči dažkārt uzvedas kā maitēdāji, ja atrod izgājušu dzīvnieku."
"Hienas ir tipiski maitēdāji, kas barojas ar citu plēsēju medījumu paliekām."
2. Pārnestā nozīmē (negatīvs konteksts):
"Viņu uzskata par morālu maitēdāju, jo viņš pelna naudu no citu ciešanām."
"Korumpētie politiķi dažkārt tiek saukti par sabiedrības maitēdājiem."
Ekolģiskais konteksts:
Daba maitēdājus (piemēram, grifus, žurkas, kāpurus) uzskata par svarīgiem "attīrītājiem", kas palīdz sadalīt mirušās biomasas un novērš slimību izplatīšanos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.