magnetogrāfs
Magnetogrāfs (no grieķu: magnētis — 'magnētisks' un graphō — 'rakstu') ir instruments, kas nepārtraukti reģistrē Zemes magnētiskā lauka izmaiņas — tā intensitāti, virzienu vai komponentes.
Galvenās nozīmes:
1. Ģeofizikā — pēta Zemes magnētisko lauku, tā svārstības un anomālijas.
2. Meteoroloģijā — izmanto saules vēja un magnētisko vētru novērošanai.
3. Vēsturē — analogi magnetogrāfi (piemēram, fotografiskie magnetometri) tika izmantoti 19.–20. gs. pirmajos sistemātiskajos Zemes magnētisma mērījumos.
Piemēri lietojumam:
1. Zinātniskā observatorija — magnetogrāfs nepārtraukti fiksē magnētiskās fluktuācijas, kas saistītas ar ģeomagnētiskajām vētrām vai zemestrīcēm.
2. Kosmosa laikapstākļu prognozēs — dati no magnetogrāfa palīdz brīdināt par magnētiskajām traucējumiem, kas var ietekmēt sakaru sistēmas vai elektrotīklus.
3. Arheoloģijā/ģeoloģijā — portatīvi magnetogrāfi (vai magnetometri) tiek lietoti, lai noteiktu zemes dzīlēs esošus magnētiskos objektus (piemēram, senas struktūras, rūdas krājumus).
Svarīgi: Mūsdienās termins "magnetogrāfs" biežāk aizstāts ar magnetometru (mēra magnētisko lauku) vai variometru (reģistrē laika izmaiņas), bet vēsturiskajā kontekstā tas saglabā savu nozīmi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.