lunka

"Lunka" latviešu valodā ir sarunvalodas vārds, kas nozīmē nelielu, bieži vien netīru vai nolaistu telpu, istabiņu vai stūri. To lieto, lai apzīmētu vietu, kas ir šaura, tumša, neērta vai nekārtīga.

Piemēri:
1. "Dzīvo mazā lunkā pie jumta, kur grīda čīkst un logi ir pārklāti ar putekļiem."
2. "Nolika visas vecās grāmatas tā lunkā aiz skapja, kur neviens neiederas."
3. "Viņš savu darbnīcu sauc par lunku, jo tur vienmēr valda haoss un gultās rūsa."

Sinonīmi: būda, kabata, kūts (pārnestā nozīmē), nolaidenība.
Piezīme: Vārds "lunka" nereti nēsā negatīvu vai nicinošu nokrāsu, norādot uz telpas neērtībām vai nolaidību.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'lunka' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Lunka" latviešu valodā ir sarunvalodas vārds, kas nozīmē nelielu, bieži vien netīru vai nolaistu telpu, istabiņu vai stūri. To lieto, lai apzīmētu vietu, kas ir šaura, tumša, neērta vai nekārtīga. Piemēri: 1. "Dzīvo mazā lunkā pie jumta, kur grīda čīkst un logi ir pārklāti ar putekļiem." 2. "Nolika visas vecās grāmatas tā lunkā aiz skapja, kur neviens neiederas." 3. "Viņš savu darbnīcu sauc par lunku, jo tur vienmēr valda haoss un gultās rūsa." Sinonīmi: būda, kabata, kūts (pārnestā nozīmē), nolaidenība. Piezīme: Vārds "lunka" nereti nēsā negatīvu vai nicinošu nokrāsu, norādot uz telpas neērtībām vai nolaidību.