"Lunātiķis" latviešu valodā nozīmē:
- Mēnessapmātais – cilvēks, kas cieš no garīga vai psihiska traucējuma, īpaši no tāda, kas saistīts ar mēnesfāzēm (no latīņu lunaticus – "skārs no mēness").
- Dīvainis, ķerts – sarunvalodā lietots, lai apzīmētu ekscentrisku, neparedzamu vai neprātīgu cilvēku.
Piemēri:
1. Vēsturisks/medicīnisks konteksts:
"Senākos laikos lunātiķus uzskatīja par apmātajiem, kuru stāvoklis pasliktinās mēness pieauguma laikā."
2. Sarunvalodā (pārnestā nozīmē):
"Nekad nevari zināt, ko šis lunātiķis izdomās nākamajā brīdī – viņš pēkšņi nolēmis doties ceļojumā bez somas!"
3. Literatūrā/folklorā:
"Tēls lugā bija kā lunātiķis – viņš runāja ar mēnesi un sevi dēvēja par naktij sargu."
Svarīgi: Mūsdienās termins medicīnā vairs netiek lietots (aizstāts ar precīzām psihiskās veselības diagnozēm), bet tas saglabājies literatūrā un izteicienos, lai aprakstītu neparastu vai neprātīgu uzvedību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.