lunātiķe
"Lunātiķe" nozīmē "mēnesskāre" — sieviete, kas, pēc tautas ticējumiem, naktīs (īpaši pilnmēness laikā) staigā miegā vai transā, nereti arī ar neredzamu spēku vai likteni saistītu dīvainu uzvedību.
Tas ir sieviešu dzimtes analogs vārdam "lunātiks" (vīriešu dzimtē).
Piemēri:
1. Tēlaini par neparedzamu sievieti:
"Viņa uzvedās kā lunātiķe — šovakar dusmojās, rīt smējās, it kā to vadītu kāds neredzams mēness."
2. Folklora/leģendās:
"Vecāki stāstīja, ka mežā dzīvo lunātiķe, kas pilnmēness naktīs meklē pazudušos ceļiniekus."
3. Mūsdienu lietojums (humoristiski vai pārnestā nozīmē):
"Pēc trešās kafijas tasports kļuva par īstu lunātiķi — sāka runāt ar mēnesi un meklēt atbildes zvaigznēs."
Skaidrojums:
Vārds cēlies no latīņu "lunaticus" ("mēness apsēsts"), kas savukārt no "luna" ("mēness"). Vēsturiski cilvēku garīgās vai fiziskās novirzes bieži tika saistītas ar mēness fāzēm. Mūsdienās to lieto gan nopietni (folklora, vēsture), gan izsmejoši par dīvainu, neparedzamu uzvedību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.