"Liriskums" ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē liriskā rakstura kvalitāti — emocionālu, personisku, izjūtu bagātu un bieži vien poētisku izteiksmi vai atmosfēru.
Īsumā:
Liriskums = emocionāla, subjektīva, poētiska izteiksme.
Piemēri lietojumā:
1. Mūzikā
Šī komponista simfonijā pārsteidzoši līdzsvaroti apvienojas dramaturģija un liriskums — īpaši otrā daļa ir pilna maigām, dzīvēm skanīgām melodijām.
2. Literatūrā
Raina dzejā dominē dabas ainavu apraksti, kurus pārņem dziļš liriskums un harmonijas sajūta ar apkārtējo pasauli.
3. Dienas runā (pārnestā nozīmē)
Viņa stāstījumam par bērnību bija īpašs liriskums — tā bija ne tikai atmiņu virkne, bet arī maiga nostalgija un emocionāls atskaņojums.
Būtība: Liriskums nereti saistās ar intīmumu, refleksiju, skaistuma izjūtu un bieži tiek lietots, lai raksturotu mākslas darbus, runas vai pat cilvēka izteiksmes veidu, kas rada emocionālu atsaucību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.