lietpratis
"Lietpratis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku, kas labi pārzina lietas, prasmīgs, kompetents, pieredzējis vai veikls. Tas bieži tiek lietots, lai aprakstītu kādu, kas ir izcils kādā jomā, prot risināt praktiskas problēmas vai ir guvis dziļas zināšanas no pieredzes.
Īsumā: Lietpratis = prasmīgs, kompetents cilvēks.
Piemēri:
1. Darba vidē:
"Mūsu meistars ir īsts lietpratis – viņš var salabot jebkuru ierīci."
(Šeit "lietpratis" nozīmē prasmīgs amatnieks.)
2. Ikdienas situācijā:
"Pavisam esi kļuvis par lietprati datoru lietās!"
(Norāda uz augstu kompetenci tehnoloģiju jomā.)
3. Vēsturiskā/folkloras kontekstā:
"Tā bija lietpratīga sieviete, kas mācēja gan dziedāt, gan ārstēt ar garām."
(Pasniegta kā daudzpusīga un gudra persona.)
Sinonīmi:
- Prasmīgs
- Kompetents
- Pieredzējis
- Veikls
- Zinātājs
Antonīmi:
- Neveikls
- Nezinis
- Nepieradis
Vārds "lietpratis" cēlies no vārdu savienojuma "lietas" + "prast", kas vēsturiski norādījis uz cilvēku, kas "prot lietas" (prasmīgs dzīvē). Tas lietots gan literatūrā, gan ikdienas sarunvalodā, lai uzsvērtu praktisko gudrību un prasmi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.