"Lieliskums" nozīme īsumā:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē izcilību, lielisko kvalitāti, brīnišķību vai iespaidīgu pilnību. Vārds izsaka augstu pakāpi, kad kaut kas ir teicams, nevainojams vai ievērojams.
Piemēri lietojumā:
1. Mākslas kontekstā:
"Šī simfonijā ir dzirdama skaņdarba lieliskums – tā aizrauj ar savu dziļumu un emocionālo spēku."
2. Dabas aprakstā:
"Kalnu virsotnes, apņemtas saules staros, atklāja dabas lieliskumu."
3. Cilvēka īpašībās:
"Viņa uzstāšanās uz skatuves pārsteidza ar savu lieliskumu un pārliecinošumu."
Sinonīmi: izcilība, brīnišķīgums, teicamība, grandiozitāte, pilnība.
Antonīmi: viduvējība, vājums, nepilnība, niecīgums.
Piezīme: Vārds bieži lietots retoriski, lai uzsvērtu kaut ko ārkārtīgi pozitīvu vai iespaidīgu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.