"Lieķis" (arī "liekņa") ir novecojis latviešu valodas vārds, kas apzīmē mazs, neliels mežs vai birztals, bieži vien mitrā vai purvainā vietā. Tas var būt arī izolēts meža gabals līdzenumā vai pļavā.
Piemēri:
1. "Ceļš vijās gar nelielu liekņu, kur auga bērzi un kārkli."
2. "Tālumā blāvi zilēja liekņa siluets pret vakara debesīm."
Piezīme: Mūsdienās šis vārds literārajā valodā lietots reti, biežāk sastopams folklora, dzejā vai vecākās literatūrās. Ikdienā parasti lieto vārdus "mežs", "birztals" vai "audze".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.