"Liekēdis" latviešu valodā nozīmē cilvēks, kas mīl un bieži melo vai mānslis, melis.
Vārds cēlies no darbības vārda "likt" (teikt) ar pievienotu negatīvu nokrāsu — būtībā "tas, kas liek (stāsta) nepatiesības".
Piemēri lietojumam:
1. Tiešā nozīmē:
"Neuzticies viņam — viņš ir īsts liekēdis."
(Cilvēks, kurš pastāvīgi mīlo melot.)
2. Kā izsmejošs epitets:
"Nu tu, liekēdi, atkal stāsti pasakas!"
(Uzsvērta norāde uz meliem.)
3. Raksturojoši:
"Liekēžu stāsti par viņa varonībām neviens vairs netic."
(Par cilvēku, kurš izplata izdomājumus.)
Sinonīmi: melis, mānslis, blēdis, muļķis (sarunvalodā).
Piezīme: Vārds ir diezgan spilgts un bieži lietots ar negatīvu emocionālu nokrāsu — tas var būt aizvainojošs.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.