"Līčupe" ir ģeogrāfisks termins, kas latviešu valodā apzīmē upes ieteku līcī — tas ir, vietu, kur upe ietek jūras vai ezera līcī (nevis tieši atklātā jūras piekrastē vai ezera krastā). Tas ir saliktenis no vārdiem "līcis" un "upe".
Īsumā: līčupe = upe, kas ietek līcī.
Piemēri:
1. Gaujas līčupe — Gauja ietek Rīgas līcī pie Carnikavas.
2. Salacas līčupe — Salaca ietek Rīgas līcī pie Salacgrīvas.
3. Ventas līčupe — Venta ietek Baltijas jūras līcī (atklātākā piekraste, bet tradicionāli dēvēta par līčupi).
Šis termins bieži lietots topogrāfijā, ģeogrāfijā un vietvārdu kontekstā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.