"Līčlocis" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē elkoņa locītavu — locītavu, kas savieno augšdelmu un apakšdelmu, ļaujot rokai saliekties un iztaisnoties.
Īsumā:
Tas ir anatomisks termins, kas norāda uz elkoņa locītavu.
Piemēri lietojumā:
1. Medicīniskā kontekstā:
"Pēc kritiena viņam sāpēja līčlocis, un ārsts konstatēja izmežģījumus."
2. Ikdienas sarunā:
"Bērnam aizvien parādījās āda uz līčloča, jo viņš bieži atspiedās uz galda."
3. Sportā:
"Vingrotājiem ir svarīgi nostiprināt līčloča muskuļus, lai izvairītos no traumām."
Sinonīmi:
- elkoņa locītava
- elkonis (sarunvalodā bieži lietots plašākā nozīmē)
Piezīme:
Vārds "līčlocis" literāli atspoguļo tā funkciju — tas ir "līkuma locītava" (no vārdiem līcis — līkums, un locītava).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.