"Lībiete" ir latviešu literārais un dzejisks vārds, kas nozīmē "vēja meita" vai "vēja meitene". Tas ir veidots no vārda "lībis" (vējš) ar piedēkli "-iete", kas norāda uz sieviešu dzimumu.
Piemēri lietojumā:
1. Dzejā:
"Klusi nāca lībiete,
Zariem rokas sniedzot."
(Šeit "lībiete" simbolizē vēju, kas pieskaras kokiem.)
2. Dzejolisks apraksts:
"Meža takās staigāja kā lībiete – viegla un nemanāma."
(Salīdzinājums ar cilvēku, kas kustas viegli kā vējš.)
3. Mītoloģiskā kontekstā:
"Senos teikos lībietes bija meža garīgas būtnes, kas valdīja pār vējiem."
(Personificēts vēja tēls folklorā.)
Piezīme: Vārds "lībiete" mūsdienu sarunvalodā lietots reti, bet saglabājies latviešu dzejā un daiļliteratūrā kā poētisks vai metaforisks apzīmējums. Tas bieži saistīts ar dabu, brīvību un nepiespiestu kustību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.