"Leprozorijs" ir vārds, kas cēlies no latīņu valodas un vēsturiski apzīmē lepru slimnīcu vai patvērumu lepras slimniekiem — iestādi, kurā izolēja un ārstēja cilvēkus, kas saslimuši ar lepru (Hansena slimību). Mūsdienās šis termins lietots reti, jo lepra vairs nav plaši izplatīta, un to aizstāj modernāki termini.
Piemēri lietojumā:
1. Viduslaikos leprozoriji bieži atradās pilsētu nomalē, lai novērstu slimības izplatību.
2. Arhīvos atrada senas kartes, kurās atzīmēts bijušais leprozorija vieta meža tuvumā.
Piezīme: Vārds var lietots arī pārnestā nozīmē, lai apzīmētu izolētu vai pamestu vietu, bet šāda lietojuma mūsdienās ir reti sastopama.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.