"Lēkšķe" ir lietvārds, kas latviešu valodā apzīmē nelielu, seklu peļķi vai dubļu — parasti pēc lietus vai sniega kušanas veidotu ūdenskrātuvi uz ceļa, zemes vai ietves.
Piemēri lietojumā:
1. Pēc stiprā lietus visā ielā bijušas lēkšķes, un bērni ar prieku lēkāja pa tām.
2. Uzmanies, ejot pa meža taku — tur ir daudz lēkšķu, kurās var iekāpt.
Sinonīmi: peļķe, dubļu peļķe, ūdens peļķe.
Vārds bieži lietots ikdienas sarunvalodā, īpaši aprakstot nelabvēlīgus laika apstākļus radītus nelielus ūdens uzkrājumus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.