peļķe
"Peļķe" ir neliels, sekls, bieži netīrs ūdenskrātuvis, kas parasti veidojas pēc lietus vai sniega kušanas uz ceļiem, laukos vai zemes padziļinājumos.
Īsskaidrojums:
Tas ir stāvošs, sekls ūdens uz virsmas (piemēram, dubļu peļķe), kas nereti satur netīrumus vai dubļus.
Piemēri lietojumā:
1. Burtiskā nozīme:
- "Pēc stiprā lietus visās ceļa vietās bija veidojušās lielas peļķes."
- "Bērni ar prieku lēkāja pa peļķēm, neskatoties uz netīrumiem."
2. Pārnestā nozīme (izteicienos):
- "Viņš ir iegrimis grēku peļķē." (tas nozīmē, ka cilvēks atrodas sliktā morālā stāvoklī).
- "Uzņēmums nonāca parādu peļķē." (t.i., grūtā finansiālā situācijā).
Sinonīmi:
dubļu bedre, ūdens bedre, mirdzens (sarunvalodā).
Vārds "peļķe" bieži asociējas ar kaut ko nepatīkamu vai neērtu, bet bērniem tas var būt patīkams rotaļu elements.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.