leimanis
"Leimanis" ir latviešu cilmes uzvārds, kas cēlies no vārda "leimanis" — tas vēsturiski apzīmēja brīvu zemnieku (ne vergu, bet arī ne dižciltīgo) Latvijā, līdzīgi kā vācu "Bauer" vai krievu "крестьянин".
Īsumā nozīme:
- Vēsturiski: Brīvs zemnieks, zemes strādnieks ar noteiktām tiesībām un pienākumiem.
- Mūsdienās: Galvenokārt uzvārds, kas norāda uz cilvēka senču saistību ar lauku dzīvi vai zemnieku stāvokli pagātnē.
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
"19. gadsimta Vidzemē leimaņi (brīvie zemnieki) bieži nomāja muižas zemes un maksāja par to ar graudiem vai naudu."
2. Kā uzvārds (slavenas personas):
- Jānis Leimanis (1863.–1937.) — latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.
- Mārtiņš Leimanis (1888.–1939.) — latviešu jurists un politiķis, Latvijas tieslietu ministrs.
3. Mūsdienu lietojums (uzvārds):
"Skolotāja Anna Leimane pētījis savu dzimtas vēsturi un atklājis, ka viņas senči bijuši leimaņi Kurzemē."
Papildus piezīme:
Dažreiz vārds "leimanis" literatūrā lietots arī kā sinonims "zemniekam" vai "lauku iedzīvotājam", bet ar nianci par sociālo stāvokli (ne zemāko šķiru, bet arī ne augstāko).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.