leimanis
"Leimanis" ir latviešu cilmes uzvārds, kas cēlies no vārda "leimanis" — tas vēsturiski apzīmēja brīvu zemnieku (ne vergu, bet arī ne dižciltīgo) Latvijā, līdzīgi kā vācu "Bauer" vai krievu "крестьянин".
Īsumā nozīme:
- Vēsturiski: Brīvs zemnieks, zemes strādnieks ar noteiktām tiesībām un pienākumiem.
- Mūsdienās: Galvenokārt uzvārds, kas norāda uz cilvēka senču saistību ar lauku dzīvi vai zemnieku stāvokli pagātnē.
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
"19. gadsimta Vidzemē leimaņi (brīvie zemnieki) bieži nomāja muižas zemes un maksāja par to ar graudiem vai naudu."
2. Kā uzvārds (slavenas personas):
- Jānis Leimanis (1863.–1937.) — latviešu ārsts un sabiedriskais darbinieks.
- Mārtiņš Leimanis (1888.–1939.) — latviešu jurists un politiķis, Latvijas tieslietu ministrs.
3. Mūsdienu lietojums (uzvārds):
"Skolotāja Anna Leimane pētījis savu dzimtas vēsturi un atklājis, ka viņas senči bijuši leimaņi Kurzemē."
Papildus piezīme:
Dažreiz vārds "leimanis" literatūrā lietots arī kā sinonims "zemniekam" vai "lauku iedzīvotājam", bet ar nianci par sociālo stāvokli (ne zemāko šķiru, bet arī ne augstāko).
- Uzvārdi: Leimanis
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.