lauma
"Lauma" ir senas baltu (latviešu, lietuviešu) mitoloģijas būtne — meža vai ūdens lauma, kas bieži tiek attēlota kā gara matu, skaista, bet bīstama sieviete ar maģiskām spējām. Tā var būt gan aizsargātāja, gan kārdinātāja, un nereti saistīta ar likteņa pareģošanu vai cilvēku vilšanu.
Īss skaidrojums:
Lauma ir mitoloģiska meža/ūdens gara sieviete, kas var gan palīdzēt, gan kaitēt.
Piemēri:
1. Tautas nostāstos lauma parādās kā meža pavalone, kas var aizvest nomaldījušos ceļotājus vai rādīt ceļu, ja tiek izturēta ar godu.
2. Dzejā un folklorā lauma bieži simbolizē dabas spēku un noslēpumainību — piemēram, rakstnieks Jānis Rainis savā darbā "Uguns un nakts" izmanto laumas tēlu kā likteņa iemiesojumu.
3. Mūsdienu kultūrā vārds dažreiz lietots kā metafora skaistai, bet neparedzamai sievietei vai kā motīvs mākslā (piemēram, grupas "Skyforger" dziesmā "Lauma").
Etimoloģija:
Vārds radies no baltu saknes, kas saistīta ar "likteni" vai "pareģošanu" (salīdzini ar lietuviešu "laumė" — feja, ragana).
- Vārdi: Lauma
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.