"Lauce" latviešu valodā ir meža pļava vai pļava meža vidū — atklāta, nezālēm apaugusi telpa meža iekšienē, bieži veidojusies dabiski (piemēram, pēc vētras, ugunsgrēka) vai arī uzturēta ganību vai pļaušanas dēļ.
Piemēri lietojumā:
1. Dabas aprakstā:
"Taka veda cauri biezam egļu mežam, līdz pēkšņi atvērās plaša, saulaina lauce ar ziediem un tauriņiem."
2. Vietvārdos:
Latvijā ir vairāki objekti ar šādu nosaukumu, piemēram, ezers Lauces ezers vai ciems Lauce — tie parasti atrodas mežainās vietās, kur agrāk varēja būt meža pļavas.
3. Māksliniecisks lietojums:
"Viņa atcerējās bērnības lauces, kurās vasarās ganīja govis un klausījās čikšķēšanu."
Etymology:
Vārds cēlies no pamatnozīmes "lauks" (atvērta telpa), bet ar specifisku norādi uz to, ka atrodas mežā. Dažreiz lietots arī kā poētisks sinonīms meža izcirtumam vai pļavai mežmalā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.