latifundija
Latifundija (no latīņu latifundium) ir liels lauksaimniecības īpašums, parasti vairāku simtu vai tūkstošu hektāru platībā, kas vēsturiski tika apstrādāts ar lētu darbaspēku (piemēram, vergiem vai nabadzīgiem zemniekiem). Mūsdienās termins bieži attiecas uz milzīgiem privātīpašumiem vai plantācijām, īpaši Latīņamerikā, dienvidu Eiropā vai citos reģionos, kur notiek koncentrēta zemes īpašumā.
Galvenās iezīmes:
- Ļoti liela platība (industriāla vai ekstensīva saimniekošana).
- Vēsturiski — saistīts ar sociālo nevienlīdzību un zemes koncentrāciju.
- Mūsdienās — bieži saistīts ar monokultūrām (soja, kafija, lopkopība).
Piemēri:
1. Vēsturiski — senās Romas latifundijas Itālijā, kur vergi strādāja milzīgos īpašumos.
2. Mūsdienu Latīņamerikā — līdz 100 000 hektāru lielas lopkopības vai sojas plantācijas Brazīlijā vai Argentīnā.
3. Spānijā — dienvidu reģionos (piemēram, Andalūzijā) līdz mūsdienām saglabājušies lieli olīvkoku vai vīnogu īpašumi.
Īsumā: Latifundija ir milzīgs lauksaimniecības zemes gabals, kas raksturīgs koncentrētai zemes īpašumā un bieži rada sociāli ekonomiskas problēmas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.