"Lāčtauce" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē lāča migu vai lāča alu — vietu, kur lācis ziemā guļ miegu (hibernē).
Piemēri lietojumam:
1. Mežotnē atrada vecu lāčtauci, bet tajā šogien nebija neviena dzīvnieka.
2. Mednieki izvairījās no lāčtauces tuvumā, lai netraucētu ziemas guļošo lāci.
Papildus informācija:
- Vārds cēlies no vārdiem lācis (lācis) + tauce (miga, ala).
- Dažreiz lietots arī pārnestā nozīmē, lai apzīmētu vientuļu, paslēptu vai neērtu mājokli.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.