Labilitāte (no latīņu labilis — "slīdošs, nepastāvīgs") ir medicīnisks/psiholoģisks termins, kas apzīmē emocionālo vai fizioloģisko stāvokļu ātru un neparedzamu mainību, bieži ar pārspīlētām reakcijām.
Īss skaidrojums:
Tas raksturo nestabilu, viegli mainīgu stāvokli — piemēram, emocijas, spiediens vai pulss var strauji "līst" no vienas galējības otrā bez acīmredzama iemesla.
Piemēri:
1. Emocionālā labilitāte
Piemēram, cilvēks pēkšņi sāk raudāt sarunā par neitrālu tēmu, bet pēc minūtes bez iemesla smejas. Bieži sastopama trauksmes, depresijas vai pēctraumu stresā.
2. Vegetatīvā labilitāte
Piemēram, pacientam ātri svārstās asinsspiediens vai pulss nelielas slodzes laikā. Var būt saistīta ar nervu sistēmas traucējumiem.
3. Gājiena labilitāte
Piemēram, vecāka gadagājuma cilvēkam kļūst nestabils un šūpojas gājiens, lai gan muskuļu spēks ir saglabājies.
Sinonīmi: nestabilitāte, mainīgums, nepastāvība.
Pretstats: stabilitāte, līdzsvars.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.