"Loķe" latviešu valodā ir vietvārds, kas apzīmē:
1. Mazas apdzīvotas vietas — mazciems, sādža, viensēta.
2. Attālu, nošķirtu vietu — vientuļa mītne mežā vai purvā.
Piemēri:
- "Viņi dzīvoja meža loķē, kur nebija pat elektrības."
- "Tā ir maza loķe ar tikai dažām mājām pie ezera."
- "Senos laikos būrnieki biezi slēpās meža loķēs."
Vārds nereti lietots ar noslēpumainu/vientuļu nokrāsu, un tas var būt gan reāla vieta, gan metaforisks apzīmējums attālai, atšķirtai vietai.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.