"Ķirbjaugi" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē ķirbju audzētāju vai cilvēku, kas nodarbojas ar ķirbju kopšanu. Tas ir saliktenis, kas veidots no vārdiem "ķirbis" un "audzētājs" (no darbības vārda "audzēt").
Īsā nozīme:
Ķirbju audzētājs vai ķirbju fermeris.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturisks konteksts:
"19. gadsimta beigās Latvijā daudzi zemnieki bija ķirbjaugi, jo ķirbju eļļa un sēklas bija vērtīgs produkts."
2. Mūsdienu lietojums:
"Mūsu pagasta svētkos tika atzīmēts labākais ķirbjaugs – Pēteris, kurš ik gadu izaudzē milzīgus ķirbjus."
3. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Viņš tik ļoti mīl savu dārzu, ka kļuvis par īstu ķirbjaugu – visu sezonu rūpējas tikai par savām ķirbju dobēm."
Interesants fakts:
Vēsturiski ķirbju audzēšana Latvijā bija nozīmīga, jo no ķirbju sēklām spieda eļļu, ko izmantoja gaismas avotos un virtuves vajadzībām. Tāpēc "ķirbjaugs" ir vārds, kas atspoguļo senu lauksaimniecības tradīciju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.