ķekarains
"Ķekarains" ir latviešu valodas īpašības vārds, kas apzīmē kaut ko līdzīgu ķekaram — kuplu, sakrokotu, sapinušos, biezu un neizlīdzinātu. Tas bieži tiek lietots, lai raksturotu matus, augus, audumu vai pat domu gaitu.
Nozīmes nianses:
1. Fiziska struktūra — kupls, sakrokots, sapinis (piemēram, mati, zāle).
2. Pārnestā nozīmē — sarežģīts, nesakārtots, grūti pārskatāms (piemēram, teksts, domas).
Piemēri:
1. Par matiem:
"Viņai bija ķekaraini, gaiši mati, kas vējā izskatījās kā apgaismoti makšķerēkļi."
2. Par augiem/zaļumu:
"Pēc lietus meža celiņš bija aizaugis ar ķekarainu zāli un papardēm."
3. Pārnestā nozīmē (par stilu/vārdu izvēli):
"Rakstnieka ķekarainais valodas stils lika lasītājam iegrimt tēlu bagātībā."
Sinonīmi: kupls, sakrokots, sapinis, biezs, neizlīdzināts.
Pretējās nozīmes: gluds, kārtīgs, rets, plāns.
Vārds "ķekarains" cēlies no "ķekars" (piemēram, siena ķekars, matu ķekars) un izsaka līdzību šim kuplajam, nesakārtotajam veidojumam.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.