kvintole
"Kvintole" ir mūzikas termins, kas apzīmē piecu vienāda ilguma notu vai paužu grupu, kas izpildīta laikā, kas parasti paredzēts četrām vai sešām notām. Tā ir ritmiska figūra, kas rada nelīdzsvarotu, bet mākslīgi plūstošu efektu.
Īss skaidrojums:
Kvintole "saspiež" vai "izpleš" piecas notas vienā laikā, kurā parasti ietilpst četras tāda paša ilguma notas.
Piemēri:
1. Klasiskajā mūzikā:
L. van Bēthovens "Mēness sonātes" pirmajā daļā (Adagio sostenuto) sastopamas kreiso roku kvintoles, kas rada peldošu, sapņainu atmosfēru.
2. Džeza mūzikā:
Džeza improvizācijās kvintoles bieži tiek izmantotas, lai radītu dinamisku ritmisku plūsmu, piemēram, saksofonista solojumā.
3. Rokmūzikā:
Grupas "Tool" dziesmās (piemēram, "Schism") bieži lietotas kvintoles, lai radītu sarežģītu, poliritmisku rakstu.
Vienkāršs attēlojums:
Ja ceturtdaļnotu takts (4/4) parasti satur 4 ceturtdaļnotas, tad kvintole tajā pašā laikā iespēlē 5 vienāda ilguma notas (piemēram, 5 sešpadsmitdaļnotas), sadalot vienu ceturtdaļnotas ilgumu piecās vienādās daļās.
Kvintoles rada ritmisku spriedzi un kustības ilūziju, tāpēc tās ir izplatītas gan klasiskajā, gan modernajā mūzikā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.