"Kvēlojums" nozīme:
Tas ir spilgts, mirdzošs, karstā krāsā (parasti sarkanā vai oranžā) atspīdums, kas rodas, kad gaisma krīt uz kāda priekšmeta, īpaši saulrietā vai uguns apkārtnē. Bieži lietots, lai aprakstītu siltu, dzīvu spīdumu vai mirdzumu.
Piemēri:
1. Dabas aprakstā:
"Vakara saulē kalnu galotnes ietvēra sarkans kvēlojums."
(Kalni spīd sarkanīgi saulrietā.)
2. Emociju vai atmosfēras raksturošanā:
"Viņu vaigos bija redzams laimes kvēlojums."
(Seja mirdzēja no prieka.)
3. Mākslinieciskā tēlainībā:
"Lugnas kvēlojums apgaismoja tumsu istabu."
(Uguns mirdzums izgaismoja istabu.)
Sinonīmi: mirdzums, spīdums, atblāzma, sārtums.
Lietojums: Biežāks literārajos, dzejiskos aprakstos, bet arī ikdienas valodā, lai uzsvērtu spilgtu, siltu gaismu vai metaforisku spīdumu (piemēram, emocijām).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.