kulba

"Kulba" ir sarunvalodas vārds, kas latviešu valodā nozīmē nelielu, vienkāršu, bieži vecu vai nolaistu māju, būdu, būdiņu.

Piemēri:
1. "Vecais jūrmalnieks dzīvoja vienā nelielā koka kulbā pie jūras."
2. "Mežā atradām pamestu mednieku kulbu, kurā varējām pārnakšņot."
3. "Viņš uzcēla kulbu dārzā, lai tur glabātu dārza instrumentus."

Vārds nereti nes arī nokrāsotu nozīmi — tas var apzīmēt ļoti vienkāršu, pat nabadzīgu mājokli. Dažreiz tiek lietots arī pārnestā nozīmē, lai jokojoties apzīmētu nekārtīgu vai mazlietotu telpu (piemēram, "mana istaba izskatās kā īsta kulba!").

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'kulba' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Kulba" ir sarunvalodas vārds, kas latviešu valodā nozīmē nelielu, vienkāršu, bieži vecu vai nolaistu māju, būdu, būdiņu. Piemēri: 1. "Vecais jūrmalnieks dzīvoja vienā nelielā koka kulbā pie jūras." 2. "Mežā atradām pamestu mednieku kulbu, kurā varējām pārnakšņot." 3. "Viņš uzcēla kulbu dārzā, lai tur glabātu dārza instrumentus." Vārds nereti nes arī nokrāsotu nozīmi — tas var apzīmēt ļoti vienkāršu, pat nabadzīgu mājokli. Dažreiz tiek lietots arī pārnestā nozīmē, lai jokojoties apzīmētu nekārtīgu vai mazlietotu telpu (piemēram, "mana istaba izskatās kā īsta kulba!").