"Kraukšķiens" latviešu valodā nozīmē īsu, skaļu un sausu skaņu, kas rodas, kad kaut kas lūst, plīst, laužas vai saspiežas. Tas bieži asociējas ar kaut ko trauslu vai sausu, kas pārts.
Piemēri:
1. Dabā:
Zem kājām dzirdējās sausu zaru kraukšķiens mežā.
2. Ēdienā:
Viņš ar prieku izdzirda svaigas salātu lapu kraukšķienu apēdot.
3. Lietošanā pārnestā nozīmē:
Sarunā iestājās neērts kraukšķiens – pēkšņa klusuma brīdis.
Vārds bieži lietots, lai aprakstītu skaņas, kas pavada lūšanu, graušanu vai trauslu materiālu kustību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.