kontroktāva
"Kontroktāva" ir mūzikas termins, kas apzīmē melodijas līniju, kas atbilst vai papildina galveno melodiju, bieži vien ar atšķirīgu ritmisko vai melodisku raksturu. Tā nav galvenā melodija (tēma), bet arī ne vienkāršs pavadījums — tā veido patstāvīgu, bet saistītu muzikālu dialogu ar galveno partiju.
Īsumā:
Tā ir otrā plāna melodija, kas pastāv vienlaikus ar galveno melodiju, piešķirot kompozīcijai bagātību un daudzslāņainību.
Piemēri:
1. Baha fugās — kontrapunktiskās struktūrās bieži dzirdamas vairākas melodijas vienlaikus, kur viena var būt galvenā, bet otras darbojas kā kontroktāvas.
2. Džeza improvizācijās — piemēram, saksofonam improvizējot, trompete vai klavieres var spēlēt atbildes frāzes (kontroktāvu), kas papildina un mijiedarbojas ar galveno solojumu.
3. Popmūzikā — daudzos dziesmu oriģinālos vai aranžējumos fonā var dzirdēt papildu vokālu līnijas (piemēram, otrā balsta dziedātāja partija), kas veido kontroktāvu galvenajai balss melodijai.
Atšķirība no citiem jēdzieniem:
- Kontrapunkts — plašāks termins, kas apzīmē vairāku neatkarīgu melodiju kombinēšanu.
- Kontroktāva — bieži vien specifiskāka, otrā plāna melodija, kas tieši "sarunājas" ar galveno.
Vārds cēlies no itāļu controcanto — 'pretdziedāšana'.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.