"Kontrapunkts" mūzikā nozīmē vairāku neatkarīgu melodiju vienlaicīgu un harmonisku savienošanu. Tas ir polifonijas pamatprincips, kurā katrs balss (melodija) ir patstāvīga, bet kopā tie veido vienotu skanējumu.
Īsumā: Vairāku melodiju kombinācija, kas skan vienlaikus un harmoniski.
Piemēri:
1. J. S. Baha fugas – klasisks kontrapunkta piemērs, kur viena tēma tiek atskaņota dažādās balsīs ar nelielu nobīdi, radot sarežģītu, bet sakārtotu polifonisku tekstūru.
2. "Pērkona vētra" (Summer) no A. Vivaldi "Četru gadalaiku" – dažādu instrumentu (piemēram, vijoles un čella) melodijas pārklājas un mijiedarbojas, veidojot dramatiskus kontrastus.
3. Mūsdienu populārajā mūzikā – dažādu vokālo līniju vai instrumentu kontrapunktisks mijiedarbība (piemēram, The Beatles dziesmās kā "Eleanor Rigby" vai "Because").
Pārnestā nozīmē "kontrapunkts" var apzīmēt divu pretēju ideju, tēmu vai elementu mākslīgu savienojumu literatūrā, filmā vai pat sarunvalodā (piemēram, "filmas sižetā kontrapunktā savijas divi dzīvesstāsti").
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.