kontralts
"Kontralts" ir mūzikas termins, kas apzīmē zemāko sieviešu balss tipu (bieži saukts arī par "alto"). Šī balss ir bagātīga, dziļa un spēcīga, ar iespaidīgu apjomu zemajā reģistrā, bet arī spēju sasniegt vidējos augstumus.
Galvenās īpašības:
- Darbības diapazons: aptuveni no F3 līdz F5 (bieži var būt plašāks).
- Timbram bieži raksturīga siltuma, tumšuma un nobrieduša skaņa.
- Operā un koros kontralti bieži iegūst atbalsta, mātes vai dramatiskas lomu.
Piemēri:
1. Operā: Lomas kā Ulrike Verdī operā "Don Carlos" vai Erda Vāgnera "Zeltā Rīna" — bieži gudras, noslēpumainas vai autoritatīvas tēles.
2. Koris: Kora alto partijas, kas veido harmonijas pamatu, piešķirot dziesmai dziļumu un pilnību.
3. Populārajā mūzikā: Dziedātājas kā Tina Turner, Cher, Annie Lennox vai Adele, kuru balsīm ir raksturīgs kontraltam tuvs spēks un zemais reģistrs.
Interesants fakts: Kontralts ir salīdzinoši rets balss tips, tāpēc vērtīgs gan klasiskajā, gan mūsdienu mūzikā. Dažreiz tiek lietots arī apzīmējumam "kontratenors" — tas ir augstais vīriešu balss, kas izmanto falsetu, bet nedrīkst jaukt ar sieviešu kontraltu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.