kontraktūra
Kontraktūra (no latīņu contractura — 'saraušana') ir medicīnisks termins, kas apzīmē kustību ierobežojumu locītavā vai audos, ko izraisa saīsināšanās un saraušanās (piemēram, muskuļos, saistīvajos audos, ādā vai cietajos audos). Tas bieži vien ir sekas ilgstošai nekustībai, rētām, iekaisumiem vai nervu bojājumiem.
Galvenās pazīmes:
- Kustības amplitūdas samazināšanās (nevar pilnībā iztaisnot vai salocīt locītavu).
- Pastāvīga sasprindzināta sajūta vai stingrums.
- Bieži saistīts ar ciešanu vai funkcionālu traucējumu.
Piemēri:
1. Pēc ilgstošas imobilizācijas (piemēram, pēc kaula lūzuma ģipsēšanas) — elkoņa vai ceļgala locītava var kļūt stīva, veidojoties kontraktūrai.
2. Degošas rētas — saraušanās rētu audos uz rokas var ierobežot pirkstu kustības.
3. Muskulu kontraktūra (piemēram, Dupuītrēna kontraktūra) — plaukstas saistaudu saraušanās, kas liek pirkstiem saliekties un traucē to iztaisnošanu.
4. Sēžas nerva bojājums — var izraisīt potītes muskulu kontraktūru, kā rezultātā pēda paliek pastāvīgi saliekta.
Ārstēšana ietver fizioterapiju, fiziskās vingrinājumus, masāžu, īpašus spraudņus un dažkārt operāciju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.