kontemplācija
Kontemplācija (no latīņu contemplatio) nozīmē dziļu, koncentrētu pārdomu vai ilgstošu, mierīgu ievērošanu, bieži vien saistītu ar garīgu vai filozofisku pārdomu par dzīves jautājumiem, dabu, mākslu vai patiesību. Tas ir process, kurā cilvēks iegrimst sevī, novēro un analizē, necentoties nekādu nekavējošu rīcību.
Piemēri:
1. Reliģiskā/filozofiskā kontekstā:
Mūks dienas daļu veltīja kontemplācijai, meditējot par dzīves jēgu un savu saikni ar Dievu.
2. Ikdienas kontekstā:
Sēžot pie ezera, viņa ienira kontemplācijā, vērojot ūdens viļņus un domājot par pagātnes notikumiem.
3. Mākslas vai dabas novērošana:
Stāvot muzejā gleznas priekšā, viņš ilgi palika kontemplācijā, ielūstoties tās simbolikā un emocijās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.