kontaktpretestība
Kontaktpretestība ir materiāla (vadītāja) spēja pretoties elektriskās strāvas plūsmai. To mēra omos (Ω). Jo lielāka kontaktpretestība, jo sliktāk materiāls vada strāvu.
Galvenās nozīmes:
1. Elektrotehnikā – vadītāju savienojumu vietas (piemēram, skrūvju, spaiļu) pretestība, kas var izraisīt sildīšanos vai bojājumus.
2. Materiālzinātnē – virsmu vai saskarņu pretestība elektriskajam kontaktam starp diviem ķermeņiem.
Piemēri:
1. Vadītāju savienojums – ja elektriskā kabeļa skrūvju savienojums ir vājš vai oksidējies, tā kontaktpretestība palielinās, izraisot pārkaršanu.
2. Slēdža kontakti – nodilušiem slēdža kontaktiem palielinās kontaktpretestība, kas var izraisīt dzirksteles vai nepilnīgu strāvas pārtraukšanu.
3. Baterijas kontakti – ja ierīces baterijas kontakti ir notraipīti, kontaktpretestība pieaug, ierīce var darboties nestabili.
Īsumā: Kontaktpretestība raksturo, cik labi elektriskā kontakta vietā notiek strāvas pāreja – jo mazāka, jo labāk.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.