konkordāts
Konkordāts (no latīņu concordatum — "vienošanās") ir starptautisks līgums starp Svēto Krēslu (Romas Katoļu baznīcas pāvesta pārstāvjiem) un kādas valdības pārstāvjiem, kas regulē baznīcas un valsts attiecības attiecīgajā valstī.
Galvenās nozīmes aspekti:
- Regulē baznīcas tiesības un pienākumus valstī (piemēram, reliģiskā izglītība, īpašumu tiesības, garīdznieku statuss).
- Nosaka abpusēju atzīšanu un sadarbību.
- Bieži vien attiecas uz jautājumiem par laulībām, šķiršanām, katoļu skolām.
Piemēri:
1. 1929. gada Laterāna konkordāts — noslēgts starp Itālijas karalisti un Svēto Krēslu, izveidoja Vatikāna pilsētvalsti un regulēja baznīcas un valsts attiecības Itālijā.
2. 1993. gada Polijas konkordāts — nostiprināja Romas Katoļu baznīcas pozīcijas Polijā pēc komunistiskā režīma krišanas, regulēja reliģisko izglītību un baznīcas īpašumu.
3. 1801. gada Napoleona konkordāts — mēģināja normalizēt attiecības starp Franciju un Romas Katoļu baznīcu pēc Franču revolūcijas, atzīstot katolicismu kā "lielākās daļas franču reliģiju".
Konkordāti jānošķir no vienkāršām diplomātiskām vienošanās, jo tie ir juridiski saistoši starptautiski līgumi ar specifisku reliģisku un politisku nozīmi.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.