konfesionālisms
Konfesionālisms nozīmē reliģiskās piederības (konfesijas) izvirzīšanu par sabiedrības, valsts vai organizācijas organizējošo principu. Tas izpaužas kā:
1. Valsts vai sabiedrības iekārtas balstīšana uz konkrētas reliģijas normām un institūcijām.
2. Politiskās un tiesiskās sistēmas saistība ar noteiktu ticību.
3. Diskriminācija pret citkonfesionāliem vai bezticīgiem.
Piemēri:
- Vēsturiski: Viduslaiku Eiropa, kur Katolļu baznīca bija cieši saistīta ar varas struktūrām.
- Mūsdienās: Irāna (šītu islāms kā valsts pamatā), Saūda Arābija (valsts likumi balstīti uz vahhābītu islāmu).
- Latvijas vēsturē: 16.–17. gadsimta hercogistes, kur luterisms bija oficiālā konfesija.
Pretstatā konfesionālismam ir sekulārisms – valsts atdalīšana no reliģijas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.