konduktivitāte
Konduktivitāte ir vielas spēja vadīt elektrisko strāvu vai siltumu. Tā parasti raksturo, cik labi materiāls ļauj brīvajiem lādiņnesējiem (piemēram, elektroniem) vai siltumam izplatīties.
Galvenās nozares:
1. Elektriskā konduktivitāte – mēra elektriskās strāvas vadīšanu.
Piemēri:
- Metāli (varš, sudrabs) – augsta konduktivitāte (labi vadi).
- Stikls, gumija – zema konduktivitāte (izolatori).
2. Siltumvadītspēja – mēra siltuma pārneses efektivitāti.
Piemēri:
- Metāls (alumīnijs) – ātri vada siltumu (labi siltumvadi).
- Koks, putuplasts – slikti vada siltumu (siltumizolatori).
Papildu piemēri:
- Ūdens – tīrs ūdens vada strāvu vāji, bet ar sāļiem/skābēm kļūst par vadītāju.
- Cilvēka ķermenis – vada elektrisko strāvu mitruma dēļ (bīstams elektrostrāvai).
- Grafīts (zīmuļa serde) – vada strāvu, lai gan nav metāls.
Mērvienības: Elektriskajai konduktivitātei – siemens uz metru (S/m), siltumvadītspējai – vati uz metru un kelvinu (W/(m·K)).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.